1. uzdevums. Darbs ar tekstu. 1.1. Izlasi doto tekstu! Molekularas genetikas pirmsakumi saistas ar 1908. gadu, kad britu arsts Arcibalds Garods (Archibald Garrod) izteica ideju, ka iedzimtas slimibas rodas iedzimtu metabolisma klodu rezultati, pirmo reizi saistot genus ar molekulariem procesiem sunas. 1941. gada amerikanu genetikis Diordis Bidls (George Beadle) un amerikanu biokimikis Edvards Taturns (Edward Toturn) paradija, ka geni kode katalitiskus proteinus, ko saucpar enzimiem. Driz pec tam amerikanu mikrobiologs Osvaldo Averijs (Oswald Avery), Kanadas amerikanu genetikis Kolins Makleods (Colin Macleod) un amerikanu biologs Maklins Makartnijs (Maclyn Mccarthy) paradija, ka geni ir veidoti no DNS. 1953. gada amerikanu genetikis Dieims Vatsons (James Watson) un britu biofiziki Fransiss Kriks (Francis Crick) un Mauricija Vilkinsa (Mauriece Wilkins) atklaja DNS dubultas spirales strukturu. Si struktura paradija, ka DNS pati spej replicaties, lietojot vienu no DNS komplimentarajam dubultspirales kedem ka paraugu jaunas DNS molekulas sintezei. Ta ka DNS kede sastav no cetru daiadu kimisko grupu (nukleotido) virtenes un bija zinams, ka proteini sastav no aminoskabju virtenes, radas ideja, ka noteikta ND5 nukleotidu seciba kode kadu specifisku aminoskabi un attiecigi visa proteina strukturu. 1961. gada F. Kriks un Dienvidafrikas biologs Sidnijs Brenners (Syney Brenner) atklaja, ka genetiskais kods lasams tripletu veida, un nosauce tos par kodoniem (Radovice-Spalvine I. Molekulara genetikka. 2020. https:/enciklopedija.lv/skirklis/4174-molekulara-genetikka) 1.2. Atrodi teksta un izraksti nozaru specialistus, kuri ir piedalijusies DNS molekulas izpete