1. uzdevums. Izlasi tekstu un 5.-9. teikuma saliec pieturzimes. (10 p.) Izraksti pasvitrotos vardus un izskaidro tos! (9 p.) Formule teksta komunikativo merki! (2 p.) (Komunikasivais merkis - noluks, kura del tiek sniegta informacija un veidots teksts) 1. Musdienas Latvija, pieaugot valodu konkurencei, mazinas latviesu valodas aktiva, motiveta lietosana, tas rada nepieciesamibu veikt merktie cigakus pasakumus valets valodas attistibai, taja skaita paplasinot latviesu valodas lietojumu, ipasi lielajas pilsetas, un veicot petijumus situacijas apzinasand. 2. Joprojam latviesu valoda nefunkcione pienaciga mera vairakas sferas: policija sabiedriska transporta un rupnieciskas razosamas sferd, privataja uznamejdarbiba, publisko pakalpojumu sniegianas joma. 3. Sobrid verojamas divas bistamas tendences, tas ir, valsts valoda nepietiekami tiek izmantota par latviesu un Latvijas minoritasu parstavju sazinas lidzekli neformalaja komunikacije, ka ari notiek latviesu valodas lietojuma pareizibas pazeminasanas profesionalaja darbiba, piemeram, plassazinas lidzeklos, kur jalieto musdienigam valodas normam atbilstosa terminologya, pareizrakstiba, gramatikas normas un jaizvelas komunikasivajam merkim atbilstoss valodas variants un stils. 4. Interneta ka informacijas avota un sazinas lidzekla izplatiba ikdienas sazina, darbaspeka briva kustiba, svesvalodu, ka anglu un krieve, un dazadu pasaules kulturu ietekme - tie ir vera nemami draudi musu valodas lietosanas pareizibai, sasaurinot latviesu valodas ka stabila Latvijas identitates pamatelementa noturibu. 5. Nesen no 2010 gada oktobra lidz 2011 gada aprilim pec Latviesu valodas agenturas pasutijuma veikts patijums "Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvalajai izglitibai" aptaujajot sadas respondentu grupas vairak neka 1200 skolenu 500 skolenu vecaku 800 skolotaju 100 skolu administracijas darbinieku ka ari interveti 20 latviesu valodas apguves eksperti 6. Petijuma skolenu vidi konstatets ka notikusi butiska pareja no emocionalas attieksmes pret valodu uz racionalu 7. Ta ka Eiropas Savienibas darba tirgus ir atverts un ir iespejas macities un studet jebkurd cita valsti par noderigu turpmakajai dzivei tiek uzskatita anglu valoda un 30 % aptaujato atzinusi ka anglu valoda velas gan iegut augstako izglitibu gan ari stradat saja valodas vide 8. Ka mazakumtautibu ta latviesu skoleni tas ir videji ap 35 % atbalsta anglu valodu ka macibu valodu Latvijas augstskolas 9. Butisks faktors kas nosaka skolenu attieksmi pret latviesu valodas lietderibu ir valets ekonomiska situacija jo tai pasliktinoties mazings jauniesu motivacija apgut latviesu valodu tadel ka netiek saskatitas nakotnes perspektivas darbam Latvija 10. Sobrid mazakumtautibu skolenu apzing latviesu valodas konkuretspeja ir loti ierobeiota: tikai 21 % veletos iegut videjo izglitibu, 16 % - augstako izglitibu, bet 6 % stradat sava profesija latviesu valoda 11. Izradas - vieniga ikdienas situacija, kurd mazakumtautibu skolu skoleni biezak lieto latviesu valodu, ir iepirksands veikala. (No interneta materialiem)